DARBA PAŅĒMIENI
Knipelīšu pāris ir pamatvienība (1.att.). No pāru skaita ir atkarīga mežģīnes raksta sarežģītības pakāpe. Krustojot un mainot knipelītes vietām, savstarpēji krustojas un vijās arī uz tām uztītie pavedieni. Diegu vīšanas un krustošanas rezultātā veidojas pinumi, kurus kārtojot visdažādākajās variācijās, veidojas mežģīne.
Knipelētas mežģīnes gatavo pēc mākslinieciskā zīmējuma (2.att.). Šis palielinātais tehniskais zīmējums atvieglo mācību procesu. Obligātā darba zīmējuma M 1:1 līnijas norāda diegu vijumu, pinumu virzienu un atzīmē punktus, kuros diegi krustojas. Krustpunktos sprauž kniepadatas, kas palīdz veidot stingru un precīzu mežģīni (3. att.). Knipelējot zīmējumu paliek zem mežģīnes, bet noņem kopā ar gatavo izstrādājumu. Gizela Graffa – Hefgena savā grāmatā piemin, ka Somijā ir vietas, kur zīmējumus zīmēja arī uz bērzu tāss.
Darba zīmējumu piestiprina pamatnei – knipelēšanas spilvenam. Knipelēšanas spilveni (4.att.) mēdz būt apaļi, veltņveida un plakani. Tos cieši piepilda ar sienu, salmiem, sūnu, retāk ar zāģu skaidām un uzliek uz speciāli veidota paliktņa – buciņa vai iestiprina stacionāri pārnēsājamos galdiņos. Līdzīgi kā ar knipelītēm, arī knipelēšanas spilveniem dažādās valstīs ir dažādi varianti.
